Mežam augot, mainās koku savstarpējā konkurence, vainagu struktūra un pieejamā augšanas telpa. Vienā nogabalā koki var attīstīties samērā vienmērīgi, bet citā daļa koku var būt nomākti, bojāti vai augt pārāk cieši cits pie cita.
Šādos gadījumos var būt nepieciešams izvērtēt mežaudzes kopšanu un retināšanu. Tomēr retināšana nav automātiski nepieciešama katrā mežā. Pirms lēmuma pieņemšanas jāizvērtē audzes stāvoklis, apsaimniekošanas mērķis, iespējamie riski un normatīvās prasības.
Kas ir mežaudžu kopšana?
Mežaudžu kopšana ir pasākumu kopums, kura mērķis ir ietekmēt audzes attīstību un saglabāt vai veidot vēlamo koku sastāvu un struktūru.
Kopšanas veids ir atkarīgs no meža attīstības stadijas. Jaunaudzē svarīgākais var būt nodrošināt piemērotus augšanas apstākļus jaunajiem kokiem, savukārt vecākā audzē var būt nepieciešams izvērtēt koku savstarpējo konkurenci, bojājumus un turpmāko attīstību.
Kopšana jāplāno atbilstoši konkrētajam nogabalam, nevis tikai pēc tā, cik blīvi koki izskatās no malas.
Kas ir mežaudzes retināšana?
Retināšana ir koku skaita samazināšana audzē, lai regulētu koku savstarpējo konkurenci un veidotu vēlamo audzes struktūru.
Retināšanas nepieciešamību var ietekmēt:
- koku biezība un izvietojums;
- koku sugu sastāvs;
- vainagu attīstība un savstarpējā konkurence;
- koku veselības stāvoklis un bojājumi;
- apsaimniekošanas mērķis;
- piekļuves un darbu veikšanas iespējas.
Retināšanas rezultātam jābūt pamatotam ar audzes stāvokļa izvērtējumu. Vienkārši izcirst pēc iespējas vairāk koku nav kvalitatīvas apsaimniekošanas mērķis.
Kā saprast, vai mežaudzei nepieciešama kopšana?
Pirmais solis ir apsekot nogabalu un izvērtēt, kā koki attīstās.
1. Novērtē koku vainagus
Vainagu attīstība var sniegt norādes par konkurenci un augšanas apstākļiem. Ja daļa koku ir izteikti nomākta, bet citiem ir ievērojami vairāk augšanas telpas, ir vērts rūpīgāk izvērtēt audzes struktūru.
Tomēr tikai pēc vainagu izskata vien nevar noteikt, kādi darbi konkrētajā audzē ir nepieciešami.
2. Pārbaudi koku sugu sastāvu
Jāizvērtē, kuras sugas veido audzi un kā tās savstarpēji konkurē. Dažādu sugu kokiem var būt atšķirīga augšanas dinamika un prasības.
Arī mazākumā esošām sugām var būt nozīme audzes daudzveidībā, tāpēc to saglabāšana jāizvērtē atbilstoši apsaimniekošanas mērķim.
3. Pievērs uzmanību bojājumiem
Vējš, sniegs, slimības un citi faktori var ietekmēt koku stāvokli. Ja nogabalā konstatēti būtiski bojājumi, pirms kopšanas darbu plānošanas jāizvērtē to apjoms un iespējamā ietekme uz pārējo audzi.
4. Izvērtē audzes vecumu un attīstības stadiju
Vienāds koku blīvums var nozīmēt atšķirīgas lietas dažāda vecuma audzēs. Tāpēc lēmums jāpieņem, ņemot vērā gan faktiskos apstākļus, gan mežaudzes attīstības stadiju.
Ja nepieciešams, sākotnējai izvērtēšanai izmanto meža inventarizācijas datus. Vairāk par tiem lasi rakstā kā lasīt meža inventarizācijas datus.
Kā notiek retināšanas darbu plānošana?
Pirms retināšanas nepieciešams noteikt darba mērķi un pārbaudīt, kādas prasības attiecas uz konkrēto nogabalu.
Ieteicamā pieeja:
- Apseko mežaudzi. Izvērtē sugas, vecumu, biezību, koku kvalitāti un bojājumus.
- Nosaki apsaimniekošanas mērķi. Precizē, kādu audzes struktūru vēlies veidot un kādi apstākļi jāņem vērā.
- Pārbaudi ierobežojumus. Noskaidro, vai teritorijā ir aizsardzības nosacījumi vai citi ierobežojumi.
- Nosaki darbu apjomu. Izvēlies pieeju, kas atbilst audzes stāvoklim un plānotajam rezultātam.
- Izvērtē piekļuvi un izpildi. Plāno tehnikas pārvietošanos un kokmateriālu izvešanu, ja tāda paredzēta.
- Pārbaudi rezultātu. Pēc darbu pabeigšanas novērtē, vai saglabāta paredzētā audzes struktūra un nav radīti nevajadzīgi bojājumi.
Kā retināšana atšķiras no jaunaudžu kopšanas?
Jaunaudžu kopšana galvenokārt saistīta ar jaunās mežaudzes veidošanu un tās attīstības nodrošināšanu. Retināšana savukārt ir viens no iespējamiem mežaudzes struktūras regulēšanas pasākumiem, kura piemērotība jāvērtē konkrētajā audzē.
Šie darbi nav savstarpēji aizvietojami visās situācijās. Izvēle ir atkarīga no mežaudzes attīstības stadijas, stāvokļa un nepieciešamā rezultāta.
Ja īpašumā ir jaunas audzes, ieskaties arī rakstā jaunaudžu kopšana — kad un kāpēc tā vajadzīga.
Kādas prasības jāievēro pirms darbu sākšanas?
Mežaudzes kopšanas vai retināšanas plānošanā jāņem vērā piemērojamie normatīvie akti un konkrētā nogabala ierobežojumi. Ne visas darbības, kuras ikdienā sauc par kopšanu, automātiski ir pakļautas vienādiem nosacījumiem.
Pirms darbu sākšanas nepieciešams noskaidrot, kāds tieši darbu veids paredzēts un kādas prasības tam piemērojamas. Atkarībā no situācijas var būt jāizvērtē arī ciršanas apliecinājuma nepieciešamība, dabas aizsardzības nosacījumi un citi ierobežojumi.
Noderīgi avoti:
Ja nav skaidrs, vai plānotie darbi ir pieļaujami, pirms to uzsākšanas precizē nosacījumus pie atbildīgās iestādes vai kompetenta speciālista.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai retināšana vienmēr uzlabo meža stāvokli?
Ne vienmēr. Rezultāts ir atkarīgs no audzes stāvokļa, darbu apjoma un izpildes kvalitātes. Nepamatota vai pārāk intensīva retināšana var radīt nevēlamas sekas.
Vai retināšanas laikā jāizcērt visi bojātie koki?
Nevar piemērot vienu noteikumu visām situācijām. Koku saglabāšana vai izņemšana jāizvērtē atbilstoši bojājumu veidam, audzes mērķim, drošībai un piemērojamajiem ierobežojumiem.
Vai meža īpašnieks var pats izlemt, kad retināt mežu?
Īpašnieks var plānot apsaimniekošanu, taču konkrētajiem darbiem jāatbilst attiecīgajām prasībām. Pirms darbu sākšanas jāpārbauda to tiesiskie un praktiskie nosacījumi.
Vai retināšana ir tas pats, kas galvenā cirte?
Nē. Tie ir atšķirīgi mežsaimniecības darbu veidi ar atšķirīgiem mērķiem un piemērojamiem nosacījumiem. Konkrētās darbības veids jānosaka pēc tās būtības un normatīvā regulējuma.
Kvalitatīva kopšana sākas ar pareizu izvērtējumu
Mežaudzes kopšanas un retināšanas mērķis ir pieņemt pamatotus lēmumus par meža attīstību. Lai izvēlētos piemērotu pieeju, jāizprot audzes stāvoklis, jānosaka darbu mērķis un jāpārbauda attiecīgās prasības.
Ja vēlies pārrunāt sava meža apsaimniekošanas iespējas un nepieciešamos darbus, apmeklē ozolsdu.lv.